| Chapter 10 |
1 | Jo bauslība aptver tikai nākamo labumu ēnu, ne pašas īstenības tēlu. Tāpēc, tā nekad nespēj ik gadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti upurē, padarīt pilnīgus tos, kas tuvojas. |
2 | Citādi būtu jau mitējušies upurēt, jo upurētāji, reiz šķīstīti, neapzinātos vairs nekādus grēkus. |
3 | Bet ar tiem gads gadā notiek grēku pieminēšana, |
4 | Jo vēršu un āžu asinis grēkus piedot nespēj. |
5 | Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: Upurus un dāvanas Tu negribēji, bet miesu Tu man sagatavoji; |
6 | Dedzināmie upuri par grēkiem Tev nepatika. |
7 | Tad es sacīju: Lūk, es nāku. Grāmatas sākumā par mani rakstīts, lai es izpildītu, Dievs, Tavu prātu. (Ps 39) |
8 | Agrāk Viņš sacīja: Upurus un dāvanas, un dedzināmos upurus par grēkiem, un upurus, kas saskaņā ar bauslību tiek upurēti, Tu negribēji, un tie Tev nepatika. |
9 | Tad es sacīju: Lūk, es nāku, lai piepildītu, Dievs, Tavu prātu. Tā Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu nākošo. |
10 | Šinī gribā mēs esam svētīti ar vienreizējo Jēzus Kristus miesas uzupurēšanu. |
11 | Un katrs priesteris gan ik dienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nespēj izdeldēt grēkus. |
12 | Bet Viņš, vienu upuri par grēkiem upurējis, mūžīgi sēž pie Dieva labās rokas, |
13 | Joprojām gaidīdams, kamēr Viņa ienaidnieki tiks likti par pameslu Viņa kājām, |
14 | Jo ar vienu upuri Viņš uz mūžiem padarīja pilnīgus svētdarāmos. |
15 | Bet arī Svētais Gars mums liecina, jo Viņš pēc tam sacījis: |
16 | Šī ir tā derība, ko es pēc tām dienām ar viņiem nodibināšu, saka Kungs: Es savus likumus došu viņu sirdīs un ierakstīšu tos viņu prātā, |
17 | Un viņu grēkus un netaisnības es vairs jau nepieminēšu. |
18 | Bet kur tie piedoti, tur vairs nav upura par grēku. |
19 | Tātad, brāļi, Jēzus asins dēļ mums ir cerība ieiet vissvētākajā. |
20 | Uz turieni Viņš mums sagatavojis jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, savu miesu; |
21 | Un tā kā mums ir augstais priesteris pār Dieva namu, |
22 | Tad tuvosimies patiesu sirdi, ticības pilnībā, apslacināti sirdīs un brīvi no ļaunas sirdsapziņas, un miesu nomazgājuši tīrā ūdenī. |
23 | Turēsim nesatricināmi savu cerības apliecinājumu (jo uzticams ir Tas, kas apsolījis)! |
24 | Un vērosim cits citu, lai pamudinātos mīlestībā un labajos darbos! |
25 | Neatstāsim savas sanāksmes, kā daži paraduši, nepamudinādami viens otru jo vairāk redzot, ka tā diena tuvojas. |
26 | Un ja mēs, patiesības atziņu saņēmuši, apzināti grēkojam, tad vairs neatliek upuris par grēkiem, |
27 | Bet gan šausmīgas tiesas gaidīšana un uguns niknums, kas aprīs pretiniekus. |
28 | Kas atmeta Mozus likumu, tam, diviem vai trim lieciniekiem liecinot, bez žēlastības bija jāmirst. |
29 | Kā jums šķiet, cik gan smagāku sodu pelna tas, kas Dieva Dēlu kājām mītu un derības asinis, kurās tas svētīts, turētu par nesvētām, un žēlastības Garu nievātu? |
30 | Jo mēs pazīstam To, kas teicis: Atriebšana pieder man, es atmaksāšu; un atkal: Kungs tiesās savu tautu. |
31 | Šausmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās! |
32 | Bet atminieties agrākās dienas, kad jūs apgaismoti izturējāt lielu ciešanu cīņu. |
33 | Arī jūs atklātībā bijāt nodoti zaimiem un mokām, arī bijāt līdzdalībnieki tiem, kam tāpat notika. |
34 | Jo jūs esat cietumniekiem līdzcietuši, un jūsu mantas nolaupīšanu uzņēmāt ar prieku, apzinādamies, ka jums ir labāka un paliekama manta. |
35 | Tāpēc nezaudējiet savu paļāvību, jo tai ir liela alga. |
36 | Jo pacietība jums nepieciešama, lai, Dieva prātu izpildījuši, iemantotu apsolījumu. |
37 | Un vēl neilgi, tad nāks un nekavēsies Tas, kam jānāk. |
38 | Bet mans taisnīgais dzīvo no ticības, un tas nepatiks manai dvēselei, ja viņš atkāptos. |
39 | Tomēr mēs neesam izmisuma bērni, kas iet pazušanā, bet mums ir ticība dvēseles pestīšanai. |