| Chapter 21 |
1 | Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā. |
2 | Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam. |
3 | Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi, |
4 | Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija. |
5 | Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja: |
6 | Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs. |
7 | Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties? |
8 | Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ! |
9 | Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals. |
10 | Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. |
11 | Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm. |
12 | Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. |
13 | Bet tas notiks jums par liecību. |
14 | Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet! |
15 | Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt. |
16 | Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs. |
17 | Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ; |
18 | Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs. |
19 | Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles. |
20 | Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi. |
21 | Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī! |
22 | Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts. |
23 | Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu. |
24 | Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks. |
25 | Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes. |
26 | Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies. |
27 | Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā. |
28 | Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas! |
29 | Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus! |
30 | Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu. |
31 | Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu. |
32 | Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks. |
33 | Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. |
34 | Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta. |
35 | Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes. |
36 | Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks! |
37 | Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu. |
38 | Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos. |